2 korintiešiem
2:1 Bet es to nolēmu ar sevi, ka es vairs nenākšu pie jums
smagums.
2:2 Jo, ja es jūs apbēdinu, kurš tad ir tas, kas mani iepriecina, ja ne?
tas pats, ko es nožēloju?
2:3 To es arī jums rakstīju, lai, atnākot, man nebūtu bēdas
no tiem, par kuriem man jāpriecājas; uzticoties jums visiem, tas
mans prieks ir jūsu visu prieks.
2:4 Jo no lielām ciešanām un sirds ciešanām es jums rakstīju
daudz asaru; nevis tāpēc, lai jūs apbēdinātos, bet lai jūs zinātu
mīlestība, kas man ir lielāka pret jums.
2:5 Bet, ja kāds ir apbēdinājis, tas mani neapbēdināja, bet daļēji
Es nedrīkstu jums visiem pārmaksāt.
2:6 Šādam cilvēkam pietiek ar šo sodu, kas tika uzlikts
daudzi.
2:7 Tātad jums drīzāk vajadzētu viņam piedot un mierināt,
lai varbūt tādu neaprītu lielas bēdas.
2:8 Tāpēc es jūs lūdzu, lai jūs apstiprinātu savu mīlestību pret viņu.
2:9 Jo arī šim nolūkam es rakstīju, lai uzzinātu jūsu pierādījumus,
lai jūs būtu paklausīgi visās lietās.
2:10 Kam jūs visu piedodat, tam piedodu arī es; jo ja es kādam piedevu
lieta, kam es to piedevu, jūsu dēļ es to piedevu personā
Kristus;
2:11 Lai sātans negūst mums labumu, jo mēs neesam neziņā par viņu
ierīces.
2:12 Turklāt, kad es atbraucu uz Troadu, lai sludinātu Kristus evaņģēliju, un durvis
Tas Kungs man bija atvēris,
2:13 Man nebija miera manā garā, jo es neatradu savu brāli Titu, bet
atvadījies no tiem, es no turienes devos uz Maķedoniju.
2:14 Tagad paldies Dievam, kas mūs vienmēr uzvar Kristū,
un izpauž savas atziņas smaržu caur mums visās vietās.
2:15 Jo mēs esam Dievam patīkama Kristus smarža tajos, kas tiek izglābti,
un tajos, kas iet bojā:
2:16 Tam mēs esam nāves smarža līdz nāvei; un otram
dzīves garša uz dzīvību. Un kam šīm lietām pietiek?
2:17 Jo mēs neesam tik daudz, kas samaitā Dieva vārdu, bet tikpat daudz
sirsnīgi, bet kā no Dieva, mēs runājam Kristū Dieva priekšā.