2 korintiešiem 2:1 Bet es to nolēmu ar sevi, ka es vairs nenākšu pie jums smagums. 2:2 Jo, ja es jūs apbēdinu, kurš tad ir tas, kas mani iepriecina, ja ne? tas pats, ko es nožēloju? 2:3 To es arī jums rakstīju, lai, atnākot, man nebūtu bēdas no tiem, par kuriem man jāpriecājas; uzticoties jums visiem, tas mans prieks ir jūsu visu prieks. 2:4 Jo no lielām ciešanām un sirds ciešanām es jums rakstīju daudz asaru; nevis tāpēc, lai jūs apbēdinātos, bet lai jūs zinātu mīlestība, kas man ir lielāka pret jums. 2:5 Bet, ja kāds ir apbēdinājis, tas mani neapbēdināja, bet daļēji Es nedrīkstu jums visiem pārmaksāt. 2:6 Šādam cilvēkam pietiek ar šo sodu, kas tika uzlikts daudzi. 2:7 Tātad jums drīzāk vajadzētu viņam piedot un mierināt, lai varbūt tādu neaprītu lielas bēdas. 2:8 Tāpēc es jūs lūdzu, lai jūs apstiprinātu savu mīlestību pret viņu. 2:9 Jo arī šim nolūkam es rakstīju, lai uzzinātu jūsu pierādījumus, lai jūs būtu paklausīgi visās lietās. 2:10 Kam jūs visu piedodat, tam piedodu arī es; jo ja es kādam piedevu lieta, kam es to piedevu, jūsu dēļ es to piedevu personā Kristus; 2:11 Lai sātans negūst mums labumu, jo mēs neesam neziņā par viņu ierīces. 2:12 Turklāt, kad es atbraucu uz Troadu, lai sludinātu Kristus evaņģēliju, un durvis Tas Kungs man bija atvēris, 2:13 Man nebija miera manā garā, jo es neatradu savu brāli Titu, bet atvadījies no tiem, es no turienes devos uz Maķedoniju. 2:14 Tagad paldies Dievam, kas mūs vienmēr uzvar Kristū, un izpauž savas atziņas smaržu caur mums visās vietās. 2:15 Jo mēs esam Dievam patīkama Kristus smarža tajos, kas tiek izglābti, un tajos, kas iet bojā: 2:16 Tam mēs esam nāves smarža līdz nāvei; un otram dzīves garša uz dzīvību. Un kam šīm lietām pietiek? 2:17 Jo mēs neesam tik daudz, kas samaitā Dieva vārdu, bet tikpat daudz sirsnīgi, bet kā no Dieva, mēs runājam Kristū Dieva priekšā.