2 hronikas
7:1 Kad Salamans bija beidzis lūgšanu, no tā nāca uguns
debesis un aprija dedzināmo upuri un upurus; un
Tā Kunga godība piepildīja namu.
7:2 Un priesteri nevarēja ieiet Tā Kunga namā, jo
Tā Kunga godība bija piepildījusi Tā Kunga namu.
7:3 Un kad visi Israēla bērni redzēja, kā uguns nolaidās, un
Tā Kunga godība namam, viņi noliecās ar savām sejām
pie zemes uz bruģa un pielūdza un slavēja To Kungu,
sacīdams: jo viņš ir labs; jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
7:4 Tad ķēniņš un visa tauta upurēja Tā Kunga priekšā.
7:5 Un ķēniņš Salamans upurēja divdesmit divus tūkstošus vēršu,
un simts divdesmit tūkstoši aitu; tā ķēniņš un visa tauta
iesvētīja Dieva namu.
7:6 Un priesteri gaidīja savus amatus, arī levīti
Tā Kunga mūzikas instrumenti, ko ķēniņš Dāvids bija izgatavojis
slavējiet To Kungu, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi, kad Dāvids slavēja!
ar savu kalpošanu; un priesteri bazūnēja viņu priekšā un viss
Izraēls stāvēja.
7:7 Turklāt Salamans svētīja pagalma vidu, kas bija pirms tam
Tā Kunga nams, jo tur viņš upurēja dedzināmos upurus un taukus
pateicības upuri, jo vara altāris, ko Salamans bija uztaisījis, bija
nespēja pieņemt dedzināmos upurus un gaļas upurus, un
tauki.
7:8 Tajā pašā laikā Salamans un viss Israēls svinēja svētkus septiņas dienas
ar viņu ļoti liela draudze no Hamatas ienākšanas līdz
Ēģiptes upe.
7:9 Un astotajā dienā viņi sapulcināja svinīgu sapulci, jo viņi to ievēroja
altāra iesvētīšana septiņas dienas un svētki septiņas dienas.
7:10 Un septītā mēneša divdesmit trešajā dienā viņš nosūtīja
ļaudis savās teltīs, priecīgi un sirsnīgi priecīgi par labestību
ko Tas Kungs bija parādījis Dāvidam un Salamanam, un Israēlam, kas viņam pieder
cilvēkiem.
7:11 Tā Salamans pabeidza Tā Kunga namu un ķēniņa namu
visu, kas Salamanam bija ienācis sirdī darīt Tā Kunga namā, un
savā mājā viņš sekmīgi veica.
7:12 Un Tas Kungs parādījās Salamanam naktī un sacīja viņam: Man ir
uzklausīju tavu lūgšanu un izvēlējos šo vietu sev par māju
upuri.
7:13 Ja es aizslēgšu debesis, lai nebūtu lietus, vai ja es pavēlu siseņiem
lai aprītu zemi, vai arī es sūtu mēri savai tautai;
7:14 Ja Mana tauta, ko sauc Manā vārdā, pazemosies un
lūdzieties un meklējiet manu vaigu un atgriezieties no viņu ļaunajiem ceļiem; tad es darīšu
dzirdi no debesīm un piedos viņu grēkus un dziedinās viņu zemi.
7:15 Tagad manas acis būs atvērtas, un manas ausis pievērsīs uzmanību šai lūgšanai
ir izgatavots šajā vietā.
7:16 Jo tagad es esmu izvēlējies un svētījis šo namu, lai būtu mans vārds
tur būs mūžīgi, un manas acis un mana sirds būs tur mūžīgi.
7:17 Un kas attiecas uz tevi, ja tu vēlies staigāt manā priekšā kā tavs tēvs Dāvids
staigāji un dari visu, ko es tev esmu pavēlējis, un darīsi
ievēro manus likumus un manus spriedumus;
7:18 Tad es nostiprināšu tavas valstības troni, kā man ir
noslēdza derību ar Dāvidu, tavu tēvu, sacīdams: Tev nepietrūks a
cilvēks ir valdnieks Izraēlā.
7:19 Bet ja jūs novērsīsieties un atstāsiet Manus likumus un baušļus, kas
Es esmu nolicis tavā priekšā un iešu, kalpošu citiem dieviem un pielūgšu
viņiem;
7:20 Tad es tos ar saknēm izraušu no savas zemes, ko esmu devis
viņiem; un šo namu, ko es esmu svētījis savam vārdam, es atmetīšu
no mana redzesloka un padarīs to par sakāmvārdu un lamuvārdu starp visiem
tautām.
7:21 Un šis nams, kas ir augsts, būs izbrīns ikvienam
kas iet tai garām; lai viņš sacītu: kāpēc Tas Kungs tā ir darījis?
uz šo zemi un uz šo namu?
7:22 Un tiks atbildēts: tāpēc, ka viņi ir atstājuši To Kungu, savu Dievu
tēvi, kas tos izveda no Ēģiptes zemes un nolika
turiet citus dievus, pielūdziet tos un kalpojiet tiem
Viņš atnesa viņiem visu šo ļaunumu.