2 hronikas 7:1 Kad Salamans bija beidzis lūgšanu, no tā nāca uguns debesis un aprija dedzināmo upuri un upurus; un Tā Kunga godība piepildīja namu. 7:2 Un priesteri nevarēja ieiet Tā Kunga namā, jo Tā Kunga godība bija piepildījusi Tā Kunga namu. 7:3 Un kad visi Israēla bērni redzēja, kā uguns nolaidās, un Tā Kunga godība namam, viņi noliecās ar savām sejām pie zemes uz bruģa un pielūdza un slavēja To Kungu, sacīdams: jo viņš ir labs; jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi. 7:4 Tad ķēniņš un visa tauta upurēja Tā Kunga priekšā. 7:5 Un ķēniņš Salamans upurēja divdesmit divus tūkstošus vēršu, un simts divdesmit tūkstoši aitu; tā ķēniņš un visa tauta iesvētīja Dieva namu. 7:6 Un priesteri gaidīja savus amatus, arī levīti Tā Kunga mūzikas instrumenti, ko ķēniņš Dāvids bija izgatavojis slavējiet To Kungu, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi, kad Dāvids slavēja! ar savu kalpošanu; un priesteri bazūnēja viņu priekšā un viss Izraēls stāvēja. 7:7 Turklāt Salamans svētīja pagalma vidu, kas bija pirms tam Tā Kunga nams, jo tur viņš upurēja dedzināmos upurus un taukus pateicības upuri, jo vara altāris, ko Salamans bija uztaisījis, bija nespēja pieņemt dedzināmos upurus un gaļas upurus, un tauki. 7:8 Tajā pašā laikā Salamans un viss Israēls svinēja svētkus septiņas dienas ar viņu ļoti liela draudze no Hamatas ienākšanas līdz Ēģiptes upe. 7:9 Un astotajā dienā viņi sapulcināja svinīgu sapulci, jo viņi to ievēroja altāra iesvētīšana septiņas dienas un svētki septiņas dienas. 7:10 Un septītā mēneša divdesmit trešajā dienā viņš nosūtīja ļaudis savās teltīs, priecīgi un sirsnīgi priecīgi par labestību ko Tas Kungs bija parādījis Dāvidam un Salamanam, un Israēlam, kas viņam pieder cilvēkiem. 7:11 Tā Salamans pabeidza Tā Kunga namu un ķēniņa namu visu, kas Salamanam bija ienācis sirdī darīt Tā Kunga namā, un savā mājā viņš sekmīgi veica. 7:12 Un Tas Kungs parādījās Salamanam naktī un sacīja viņam: Man ir uzklausīju tavu lūgšanu un izvēlējos šo vietu sev par māju upuri. 7:13 Ja es aizslēgšu debesis, lai nebūtu lietus, vai ja es pavēlu siseņiem lai aprītu zemi, vai arī es sūtu mēri savai tautai; 7:14 Ja Mana tauta, ko sauc Manā vārdā, pazemosies un lūdzieties un meklējiet manu vaigu un atgriezieties no viņu ļaunajiem ceļiem; tad es darīšu dzirdi no debesīm un piedos viņu grēkus un dziedinās viņu zemi. 7:15 Tagad manas acis būs atvērtas, un manas ausis pievērsīs uzmanību šai lūgšanai ir izgatavots šajā vietā. 7:16 Jo tagad es esmu izvēlējies un svētījis šo namu, lai būtu mans vārds tur būs mūžīgi, un manas acis un mana sirds būs tur mūžīgi. 7:17 Un kas attiecas uz tevi, ja tu vēlies staigāt manā priekšā kā tavs tēvs Dāvids staigāji un dari visu, ko es tev esmu pavēlējis, un darīsi ievēro manus likumus un manus spriedumus; 7:18 Tad es nostiprināšu tavas valstības troni, kā man ir noslēdza derību ar Dāvidu, tavu tēvu, sacīdams: Tev nepietrūks a cilvēks ir valdnieks Izraēlā. 7:19 Bet ja jūs novērsīsieties un atstāsiet Manus likumus un baušļus, kas Es esmu nolicis tavā priekšā un iešu, kalpošu citiem dieviem un pielūgšu viņiem; 7:20 Tad es tos ar saknēm izraušu no savas zemes, ko esmu devis viņiem; un šo namu, ko es esmu svētījis savam vārdam, es atmetīšu no mana redzesloka un padarīs to par sakāmvārdu un lamuvārdu starp visiem tautām. 7:21 Un šis nams, kas ir augsts, būs izbrīns ikvienam kas iet tai garām; lai viņš sacītu: kāpēc Tas Kungs tā ir darījis? uz šo zemi un uz šo namu? 7:22 Un tiks atbildēts: tāpēc, ka viņi ir atstājuši To Kungu, savu Dievu tēvi, kas tos izveda no Ēģiptes zemes un nolika turiet citus dievus, pielūdziet tos un kalpojiet tiem Viņš atnesa viņiem visu šo ļaunumu.