1. Samuēls 27:1 Un Dāvids sacīja savā sirdī: Es kādu dienu iešu bojā no viņa rokas Sauls: Man nav nekā labāka par to, ka man ātri jābēg filistiešu zemē; un Sauls būs izmisumā no manis, meklēdams Mani vairs nevienā Israēla krastā, tā es izbēgšu no viņa rokas. 27:2 Un Dāvids cēlās un gāja pāri ar sešsimt vīriem, kas bija ar viņu Ahišam, Maoha dēlam, Gatas ķēniņam. 27:3 Un Dāvids dzīvoja pie Ahiša Gātā, viņš un viņa vīri, katrs ar saviem nams, pat Dāvids ar savām divām sievām, jezreēlieti Ahinoāmu un Karmeliete Abigeila, Nābala sieva. 27:4 Un Saulam tika paziņots, ka Dāvids aizbēga uz Gatu, un viņš vairs nemeklēja atkal viņam. 27:5 Un Dāvids sacīja Ahišam: Ja es tagad esmu atradis žēlastību tavās acīs, dari! viņi dod man vietu kādā lauku pilsētā, lai es varētu dzīvot tur, jo kāpēc lai tavam kalpam būtu jādzīvo kopā ar tevi ķēniņa pilsētā? 27:6 Tad Ahišs iedeva viņam Ciklagu tajā dienā; tāpēc Ciklags pieder Jūdas ķēniņi līdz šai dienai. 27:7 Un laiks, kad Dāvids dzīvoja filistiešu zemē, bija a pilns gads un četri mēneši. 27:8 Un Dāvids un viņa vīri gāja augšā un iebruka gešūriešiem un vīriem gezrieši un amalekieši, jo šīs tautas bija no seniem laikiem zemes iedzīvotāji, kā jūs ejat uz Šuru, līdz pat zemei Ēģipte. 27:9 Un Dāvids sita zemi un neatstāja dzīvu ne vīrieti, ne sievieti un paņēma prom aitas un vēršus, un ēzeļus, un kamieļus, un ēzeļus un atgriezās un nonāca pie Ahiša. 27:10 Un Ahišs sacīja: Kur jūs šodien esat gājuši ceļu? Un Dāvids sacīja: Pret Jūdas dienvidiem un pret jerahmeeliešiem dienvidiem, un pret dienvidiem no kenītiem. 27:11 Un Dāvids neizglāba dzīvus ne vīrieti, ne sievieti, lai nestu vēsti Gatam, sacīdams: lai viņi par mums nesaka, ka Dāvids darīja un tā darīs esi viņa veids, kamēr viņš dzīvo zemē filistieši. 27:12 Un Ahišs ticēja Dāvidam, sacīdams: Viņš ir radījis savu tautu Israēlu pilnīgi riebties pret viņu; tāpēc viņš būs mans kalps mūžīgi.