1. Samuēls
26:1 Un zifieši nāca pie Saula uz Gibeju un sacīja: vai Dāvids neslēpjas
pats Hahilas kalnā, kas ir pirms Ješimona?
26:2 Tad Sauls cēlās un devās lejā uz Zifas tuksnesi, viņam bija trīs
kopā ar viņu tūkstoš Izraēla izredzētu vīru, lai meklētu Dāvidu tuksnesī
no Ziph.
26:3 Un Sauls apmetās Hahilas kalnā, kas atrodas Ješimona priekšā, blakus
ceļš. Bet Dāvids palika tuksnesī un redzēja, ka Sauls nāk
pēc viņa tuksnesī.
26:4 Tad Dāvids izsūtīja spiegus un saprata, ka Sauls ir ienācis
ļoti darbi.
26:5 Un Dāvids cēlās un nonāca vietā, kur Sauls bija stājies, un Dāvids
redzēja vietu, kur gulēja Sauls un Abners, Nera dēls, virsnieks
un Sauls gulēja ierakumā, un ļaudis apmetās
par viņu.
26:6 Tad Dāvids atbildēja un sacīja hetietim Ahimeleham un Abišajam
Cerujas dēls, Joāba brālis, sacīdams: kas nāks ar mani
Sauls uz nometni? Un Abišajs sacīja: Es iešu ar tevi.
26:7 Tad Dāvids un Abišajs nāca pie tautas naktī, un, lūk, Sauls gulēja
guļ tranšejā, un viņa šķēps bija iestrēdzis zemē pie viņa
bet Abners un ļaudis gulēja ap viņu.
26:8 Tad Abišajs sacīja Dāvidam: Dievs tavu ienaidnieku ir nodevis tavā rokās
Ļaujiet man viņu sist ar šo dienu
tūlīt pat šķēpu pie zemes, un es viņam netrāpīšu ne reizi
laiks.
26:9 Un Dāvids sacīja Abišajam: Neiznīcini viņu, jo kas gan var izstiepties
viņa roku pret Tā Kunga svaidīto, un esi nevainīgs?
26:10 Un Dāvids sacīja: "Tik Kungs dzīvo, Tas Kungs viņu sitīs; vai
Viņa diena pienāks nāvei; vai viņš nolaidīsies kaujā un ies bojā.
26:11 Tas Kungs nedod, lai es izstieptu savu roku pret Tā Kunga roku
svaidīts, bet, lūdzu, ņem šķēpu, kas viņam ir
balstu un ūdens krūzi, un ļaujiet mums iet.
26:12 Tad Dāvids paņēma šķēpu un ūdens spieķi no Saula balsta; un
tie tos aizveda, un neviens to neredzēja un nezināja, nedz pamodās
viņi visi gulēja; jo bija dziļš miegs no Tā Kunga
viņiem.
26:13 Tad Dāvids pārgāja uz otru pusi un nostājās kalna galā
tālu prom; liela telpa starp tām:
26:14 Un Dāvids sauca ļaudīm un Abneram, Nera dēlam, sacīdams:
Vai tu neatbildi, Abner? Tad Abners atbildēja un sacīja: Kas tu esi?
ka sauciens karalim?
26:15 Un Dāvids sacīja Abneram: Vai tu neesi drosmīgs vīrs? un kam tas patīk
tu Izraēlā? kāpēc tad tu neturēji savu kungu ķēniņu? priekš
tur ienāca viens no ļaudīm, lai iznīcinātu ķēniņu, tavu kungu.
26:16 Tas nav labi, ko tu esi darījis. Kā Tas Kungs dzīvo, jūs esat
cienīgs mirt, jo jūs neesat pasargājuši savu kungu, Tā Kunga
svaidīts. Un tagad redzi, kur atrodas ķēniņa šķēps un ūdens spārns
tas bija pie viņa balsta.
26:17 Un Sauls pazina Dāvida balsi un sacīja: Vai tā ir tava balss, mans dēls Dāvid?
Un Dāvids sacīja: Tā ir mana balss, mans kungs, ķēniņ.
26:18 Un viņš sacīja: Kāpēc mans kungs tā dzina savu kalpu? priekš
Ko es esmu darījis? vai kāds ļaunums ir manā rokā?
26:19 Tāpēc tagad, es lūdzu, lai mans kungs ķēniņš dzird savus vārdus
kalps. Ja Tas Kungs tevi ir pamodinājis pret mani, lai viņš pieņem
upuri, bet, ja viņi ir cilvēku bērni, lai viņi ir nolādēti Dieva priekšā
KUNGS; jo viņi šodien mani ir padzinuši, lai es nepaliktu iekšā
Tā Kunga mantojumu, sakot: Ej un kalpo citiem dieviem.
26:20 Tāpēc lai manas asinis nekrīt zemē tās priekšā
Tas Kungs, jo Israēla ķēniņš ir iznācis meklēt blusu, kā tad
vai medīt irbes kalnos.
26:21 Tad Sauls sacīja: "Es esmu grēkojis; atgriezies, mans dēls Dāvid, jo es vairs nedarīšu."
dari tev ļaunu, jo mana dvēsele šodien bija dārga tavās acīs.
redzi, es esmu muļķis un ļoti maldījies.
26:22 Un Dāvids atbildēja un sacīja: Lūk, ķēniņa šķēps! un ļaujiet vienam no
pienāk jauni vīrieši un atnes.
26:23 Tas Kungs katram atlīdzina viņa taisnību un viņa uzticību; priekš
Tas Kungs šodien tevi nodeva manā rokā, bet es negribēju izstiepties
izstiepju savu roku pret Tā Kunga svaidīto.
26:24 Un, lūk, tā kā tava dzīve šodien manās acīs bija daudz ierādīta, tā lai
Tā Kunga acīs lai mana dzīvība ir liela, un lai viņš mani izglābj
no visām bēdām.
26:25 Tad Sauls sacīja Dāvidam: Esi svētīts, mans dēls Dāvid!
darīt lielas lietas, un arī joprojām uzvarēs. Tā Dāvids devās ceļā,
un Sauls atgriezās savā vietā.