1. Samuēls 26:1 Un zifieši nāca pie Saula uz Gibeju un sacīja: vai Dāvids neslēpjas pats Hahilas kalnā, kas ir pirms Ješimona? 26:2 Tad Sauls cēlās un devās lejā uz Zifas tuksnesi, viņam bija trīs kopā ar viņu tūkstoš Izraēla izredzētu vīru, lai meklētu Dāvidu tuksnesī no Ziph. 26:3 Un Sauls apmetās Hahilas kalnā, kas atrodas Ješimona priekšā, blakus ceļš. Bet Dāvids palika tuksnesī un redzēja, ka Sauls nāk pēc viņa tuksnesī. 26:4 Tad Dāvids izsūtīja spiegus un saprata, ka Sauls ir ienācis ļoti darbi. 26:5 Un Dāvids cēlās un nonāca vietā, kur Sauls bija stājies, un Dāvids redzēja vietu, kur gulēja Sauls un Abners, Nera dēls, virsnieks un Sauls gulēja ierakumā, un ļaudis apmetās par viņu. 26:6 Tad Dāvids atbildēja un sacīja hetietim Ahimeleham un Abišajam Cerujas dēls, Joāba brālis, sacīdams: kas nāks ar mani Sauls uz nometni? Un Abišajs sacīja: Es iešu ar tevi. 26:7 Tad Dāvids un Abišajs nāca pie tautas naktī, un, lūk, Sauls gulēja guļ tranšejā, un viņa šķēps bija iestrēdzis zemē pie viņa bet Abners un ļaudis gulēja ap viņu. 26:8 Tad Abišajs sacīja Dāvidam: Dievs tavu ienaidnieku ir nodevis tavā rokās Ļaujiet man viņu sist ar šo dienu tūlīt pat šķēpu pie zemes, un es viņam netrāpīšu ne reizi laiks. 26:9 Un Dāvids sacīja Abišajam: Neiznīcini viņu, jo kas gan var izstiepties viņa roku pret Tā Kunga svaidīto, un esi nevainīgs? 26:10 Un Dāvids sacīja: "Tik Kungs dzīvo, Tas Kungs viņu sitīs; vai Viņa diena pienāks nāvei; vai viņš nolaidīsies kaujā un ies bojā. 26:11 Tas Kungs nedod, lai es izstieptu savu roku pret Tā Kunga roku svaidīts, bet, lūdzu, ņem šķēpu, kas viņam ir balstu un ūdens krūzi, un ļaujiet mums iet. 26:12 Tad Dāvids paņēma šķēpu un ūdens spieķi no Saula balsta; un tie tos aizveda, un neviens to neredzēja un nezināja, nedz pamodās viņi visi gulēja; jo bija dziļš miegs no Tā Kunga viņiem. 26:13 Tad Dāvids pārgāja uz otru pusi un nostājās kalna galā tālu prom; liela telpa starp tām: 26:14 Un Dāvids sauca ļaudīm un Abneram, Nera dēlam, sacīdams: Vai tu neatbildi, Abner? Tad Abners atbildēja un sacīja: Kas tu esi? ka sauciens karalim? 26:15 Un Dāvids sacīja Abneram: Vai tu neesi drosmīgs vīrs? un kam tas patīk tu Izraēlā? kāpēc tad tu neturēji savu kungu ķēniņu? priekš tur ienāca viens no ļaudīm, lai iznīcinātu ķēniņu, tavu kungu. 26:16 Tas nav labi, ko tu esi darījis. Kā Tas Kungs dzīvo, jūs esat cienīgs mirt, jo jūs neesat pasargājuši savu kungu, Tā Kunga svaidīts. Un tagad redzi, kur atrodas ķēniņa šķēps un ūdens spārns tas bija pie viņa balsta. 26:17 Un Sauls pazina Dāvida balsi un sacīja: Vai tā ir tava balss, mans dēls Dāvid? Un Dāvids sacīja: Tā ir mana balss, mans kungs, ķēniņ. 26:18 Un viņš sacīja: Kāpēc mans kungs tā dzina savu kalpu? priekš Ko es esmu darījis? vai kāds ļaunums ir manā rokā? 26:19 Tāpēc tagad, es lūdzu, lai mans kungs ķēniņš dzird savus vārdus kalps. Ja Tas Kungs tevi ir pamodinājis pret mani, lai viņš pieņem upuri, bet, ja viņi ir cilvēku bērni, lai viņi ir nolādēti Dieva priekšā KUNGS; jo viņi šodien mani ir padzinuši, lai es nepaliktu iekšā Tā Kunga mantojumu, sakot: Ej un kalpo citiem dieviem. 26:20 Tāpēc lai manas asinis nekrīt zemē tās priekšā Tas Kungs, jo Israēla ķēniņš ir iznācis meklēt blusu, kā tad vai medīt irbes kalnos. 26:21 Tad Sauls sacīja: "Es esmu grēkojis; atgriezies, mans dēls Dāvid, jo es vairs nedarīšu." dari tev ļaunu, jo mana dvēsele šodien bija dārga tavās acīs. redzi, es esmu muļķis un ļoti maldījies. 26:22 Un Dāvids atbildēja un sacīja: Lūk, ķēniņa šķēps! un ļaujiet vienam no pienāk jauni vīrieši un atnes. 26:23 Tas Kungs katram atlīdzina viņa taisnību un viņa uzticību; priekš Tas Kungs šodien tevi nodeva manā rokā, bet es negribēju izstiepties izstiepju savu roku pret Tā Kunga svaidīto. 26:24 Un, lūk, tā kā tava dzīve šodien manās acīs bija daudz ierādīta, tā lai Tā Kunga acīs lai mana dzīvība ir liela, un lai viņš mani izglābj no visām bēdām. 26:25 Tad Sauls sacīja Dāvidam: Esi svētīts, mans dēls Dāvid! darīt lielas lietas, un arī joprojām uzvarēs. Tā Dāvids devās ceļā, un Sauls atgriezās savā vietā.