1. Samuēls 24:1 Un notika, kad Sauls atgriezās no sekošanas filistieši, ka viņam tika paziņots: Lūk, Dāvids ir iekšā Engedi tuksnesis. 24:2 Tad Sauls paņēma trīs tūkstošus izredzētu vīru no visa Israēla un devās uz meklējiet Dāvidu un viņa vīrus meža kazu klintīs. 24:3 Un viņš nonāca pie aitu novietnēm pa ceļu, kur bija ala; un Sauls iegāja, lai apsegtu savas kājas, un Dāvids un viņa vīri palika sānos no alas. 24:4 Un Dāvida vīri sacīja viņam: Lūk, diena, kurā Tas Kungs sacīja tev: redzi, es nodošu tavu ienaidnieku tavā rokā tu vari viņam darīt tā, kā tev liksies. Tad Dāvids piecēlās, un slepeni nogrieza Saula tērpa svārkus. 24:5 Un notika pēc tam, ka Dāvida sirds viņu sita, jo viņš bija nogriezis Saulam svārkus. 24:6 Un viņš sacīja saviem vīriem: Tas Kungs nedod man to darīt! pie mana kunga, Tā Kunga svaidītā, lai izstieptu savu roku pretī viņu, jo viņš ir Tā Kunga svaidītais. 24:7 Tāpēc Dāvids palika saviem kalpiem ar šiem vārdiem un neļāva viņiem to darīt sacelsies pret Saulu. Bet Sauls izcēlās no alas un devās tālāk veidā. 24:8 Arī Dāvids pēc tam cēlās, izgāja no alas un sauca pēc Sauls, sacīdams: Mans kungs, ķēniņš. Un kad Sauls paskatījās aiz muguras, Dāvids noliecās ar seju pret zemi un noliecās. 24:9 Un Dāvids sacīja Saulam: "Kāpēc tu dzirdi cilvēku vārdus, kas saka: Redzi, Dāvids meklē tavu kaitējumu? 24:10 Lūk, šodien tavas acis ir redzējušas, kā Tas Kungs bija paglābis tu šodien esi manā rokā alā, un daži lika man tevi nogalināt, bet mana acs tevi saudzēja; un es sacīju: es savu roku nepacelšu pretī Mans kungs; jo viņš ir Tā Kunga svaidītais. 24:11 Turklāt, mans tēvs, redzi, jā, redzi sava tērpa svārkus manā rokā. zini, ka es nogriezu tavas drēbes svārkus un nenogalināju tevi un redzi, ka manā rokā nav ne ļaunuma, ne pārkāpuma, un es nav grēkojuši pret tevi; tomēr tu meklē manu dvēseli, lai to paņemtu. 24:12 Tas Kungs tiesā starp mani un tevi, un Tas Kungs mani atriebj par tevi. mana roka nebūs pār tevi. 24:13 Kā saka seno senču sakāmvārds: Ļaunums nāk no ļauns, bet mana roka nebūs pār tevi. 24:14 Pēc kā iznācis Israēla ķēniņš? pēc kā tu dzenies? pēc beigta suņa, pēc blusas. 24:15 Tāpēc Tas Kungs lai ir tiesnesis un tiesnesis starp mani un tevi, un redzi, un! aizstāvi manu lietu un izglāb mani no savas rokas. 24:16 Un notika, kad Dāvids bija beidzis runāt šos vārdus Saulam, ka Sauls sacīja: vai tā ir tava balss, mans dēls Dāvid? Un Sauls pacēla balsi un raudāja. 24:17 Un viņš sacīja Dāvidam: Tu esi taisnāks par mani, jo tev tas ir atalgoja man ar labu, turpretī es esmu atalgojis tevi ar ļaunu. 24:18 Un tu šodien parādīji, ka tu ar mani esi izturējies labi. jo tad, kad Tas Kungs mani bija nodevis tavā rokā, tu mani nenogalināja. 24:19 Jo, ja kāds atrod savu ienaidnieku, vai viņš to atlaidīs? tādēļ Tas Kungs atlīdzina tev labu par to, ko tu šodien ar mani esi darījis. 24:20 Un tagad, lūk, es labi zinu, ka tu noteikti būsi ķēniņš, un ka Izraēla valstība tiks nostiprināta tavā rokā. 24:21 Tāpēc tagad zvēri man pie Tā Kunga, ka tu nenogriezīsi manu sēklu pēc manis un lai tu neiznīdētu manu vārdu no mana tēva vārda māja. 24:22 Un Dāvids zvērēja Saulam. Un Sauls aizgāja mājās; bet Dāvids un viņa vīri gat tos līdz kravas telpai.