1. Samuēls
21:1 Tad Dāvids ieradās Nobā pie priestera Ahimeleha, un Ahimelehs nobijās.
Dāvida sapulcē un sacīja viņam: Kāpēc tu esi viens un nē?
vīrietis ar tevi?
21:2 Un Dāvids sacīja priesterim Ahimeleham: Ķēniņš man ir pavēlējis a
darīšana, un ir teicis man: lai neviens neko par to nezina
lietas, kur es tevi sūtu un ko es tev esmu pavēlējis, un es
esmu iecēlusi savus kalpus tādā un tādā vietā.
21:3 Kas tad tagad ir zem tavas rokas? iedod man piecus maizes klaipus
mana roka, vai kas tur ir klāt.
21:4 Un priesteris atbildēja Dāvidam un sacīja: Zemā nav parastas maizes
mana roka, bet ir svēta maize; ja jaunie vīrieši ir saglabājuši
paši vismaz no sievietēm.
21:5 Un Dāvids atbildēja priesterim un sacīja viņam: Patiesi, sievietēm tas ir
tika slēpts no mums apmēram šīs trīs dienas, kopš es iznācu, un
jauno vīriešu trauki ir svēti, un maize ir parasta veidā,
jā, lai gan tas šodien tika iesvētīts traukā.
21:6 Tad priesteris deva viņam svētu maizi, jo tur nebija maizes, kā vien
redzamā maize, kas tika ņemta no Tā Kunga priekšā, lai ieliktu karstu maizi
diena, kad to aizveda.
21:7 Bet kāds vīrs no Saula kalpiem tajā dienā bija tur, aizturēts
Tā Kunga priekšā; un viņa vārds bija Doegs, edomietis, lielākais no tiem
gani, kas piederēja Saulam.
21:8 Un Dāvids sacīja Ahimeleham: Un vai šeit nav tavas rokas
šķēps vai zobens? jo es neesmu paņēmis līdzi ne savu zobenu, ne ieročus
es, jo karaļa bizness prasīja steigu.
21:9 Un priesteris sacīja: filistieša Goliāta zobens, ko tu
Ēlas ielejā, lūk, tas ir ietīts drānā
aiz efoda: ja tu to gribi, ņem, jo cita nav
saglabājiet to šeit. Un Dāvids sacīja: "Tāda nav; iedod man.
21:10 Un Dāvids cēlās un aizbēga tajā dienā, baidoties no Saula, un devās uz Ahišu
Gatas ķēniņš.
21:11 Un Ahiša kalpi sacīja viņam: Vai šis nav Dāvids, ķēniņš?
zemes? vai viņi viens otram nedziedāja dejās, sacīdami:
Sauls ir nogalinājis savus tūkstošus un Dāvids savus desmit tūkstošus?
21:12 Un Dāvids šos vārdus ielika savā sirdī un ļoti nobijās
Ahišs, Gatas ķēniņš.
21:13 Un viņš mainīja savu uzvedību viņu priekšā un izlikās ārprātīgs
savas rokas un skrambāja uz vārtu durvīm un ļāva viņam spļaut
uzkrist uz viņa bārdas.
21:14 Tad Ahišs sacīja saviem kalpiem: Lūk, jūs redzat, ka cilvēks ir traks.
vai tad tu viņu atvedi pie manis?
21:15 Vai man vajag vājprātīgus cilvēkus, ka jūs esat atveduši šo cilvēku, lai viņš tēlotu trako?
vīrietis manā klātbūtnē? vai šis puisis ienāks manā mājā?