1 karaļi
21:1 Un pēc tam notika, ka jezreelietim Nabotam bija a
vīna dārzs, kas atradās Jezreēlā, cieši pie ķēniņa Ahaba pils
Samarija.
21:2 Un Ahabs runāja uz Nābotu, sacīdams: Dod man savu vīna dārzu, lai es varu
iedod to augu dārzam, jo tas ir tuvu manai mājai, un es
dos tev par to labāku vīna dārzu nekā tas; vai, ja tas šķiet labi
es tev atdošu naudā.
21:3 Un Nabots sacīja Ahabam: Tas Kungs nedod man, lai es dotu
manu tēvu mantojums tev.
21:4 Un Ahabs ienāca savā namā smags un neapmierināts vārda dēļ
ko jezreelietis Nabots viņam bija runājis, jo viņš bija sacījis: Es gribu
nedod tev manu tēvu mantojumu. Un viņš to noguldīja
savu gultu un novērsa seju un neēda maizi.
21:5 Bet viņa sieva Izebele piegāja pie viņa un sacīja viņam: Kāpēc tavs gars?
tik skumji, ka tu neēd maizi?
21:6 Un viņš viņai sacīja: "Tāpēc, ka es runāju ar jezreēlieti Nabotu, un
sacīja viņam: Dod man savu vīna dārzu par naudu! vai arī, lūdzu
Es tev par to došu citu vīna dārzu, un viņš atbildēja: Es to darīšu
nedod tev manu vīna dārzu.
21:7 Un viņa sieva Izebele sacīja viņam: vai tu tagad pārvaldi valstību
Izraēla? celies un ēd maizi, un tava sirds lai priecājas, es došu
tu jezreelieša Nabota vīna dārzs.
21:8 Un viņa rakstīja vēstules Ahaba vārdā un apzīmogoja tās ar viņa zīmogu
nosūtīja vēstules vecākajiem un augstmaņiem, kas bija viņa
pilsēta, mājoklis pie Nabota.
21:9 Un viņa rakstīja vēstulēs, sacīdama: Pasludini gavēni un ieved Nabotu
augsts cilvēku vidū:
21:10 Un liec viņam priekšā divus vīrus, Beliala dēlus, lai tie liecinātu pret viņu
viņam sacīdams: Tu zaimo Dievu un ķēniņu. Un tad nēsā viņu
ārā un nomētā viņu ar akmeņiem, lai viņš nomirst.
21:11 Un viņa pilsētas vīri, pat vecākie un augstmaņi, kas bija
Viņa pilsētas iedzīvotāji darīja tā, kā Izebele bija tiem sūtījusi, un kā tas bija
bija rakstīts vēstulēs, kuras viņa bija viņiem nosūtījusi.
21:12 Viņi pasludināja gavēni un izvirzīja Nabotu tautas vidū.
21:13 Un ienāca divi vīri, Beliala bērni, un apsēdās viņa priekšā
Beliāla vīri liecināja pret viņu, pat pret Nabotu
ļaužu priekšā, sacīdams: Nabots zaimoja Dievu un ķēniņu.
Tad tie viņu izveda no pilsētas un nomētāja ar akmeņiem,
ka viņš nomira.
21:14 Tad viņi sūtīja pie Izebeles, sacīdami: Nabots ir nomētāts ar akmeņiem un miris.
21:15 Un notika, kad Izebele dzirdēja, ka Nabots ir nomētāts ar akmeņiem un
Izebele sacīja Ahabam: Celies, iegūsti vīna dārzu
no jezreelieša Nabota, ko viņš tev atteicās dot par naudu
Nabots nav dzīvs, bet miris.
21:16 Un notika, kad Ahabs dzirdēja, ka Nabots ir miris, Ahabs
cēlās, lai dotos uz jezreelieša Nabota vīna dārzu, lai to ņemtu
tā valdījumā.
21:17 Un Tā Kunga vārds nāca Tišbietim Elijam, sacīdams:
21:18 Celies, ej lejā pret Israēla ķēniņu Ahabu, kas ir Samarijā.
viņš ir Nabota vīna dārzā, kur viņš ir nonācis, lai to iemantotu.
21:19 Un tev būs runāt ar viņu, sacīdams: tā saka Tas Kungs: vai tev tas ir
nogalināts, un arī pārņemts? Un tev būs ar viņu runāt,
sacīdams: tā saka Tas Kungs: Vietā, kur suņi laizīja viņu asinis
Nabots suņi laizīs tavas asinis, pat tavas.
21:20 Un Ahabs sacīja Elijam: vai tu esi mani atradis, mans ienaidnieks? Un viņš
atbildēja: Es tevi atradu, jo tu esi sevi pārdevis, lai darītu ļaunu
Tā Kunga priekšā.
21:21 Lūk, Es nesšu pār tevi ļaunumu un atņemšu tavus pēcnācējus,
un nocirtīs no Ahaba to, kas dusmojas pret sienu, un to
kas ir aizvērts un atstāts Izraēlā,
21:22 Un padarīs tavu namu līdzīgu Jerobeāma, Nebata dēla, namam,
un kā Baesas, Ahijas dēla, nams, par satraukumu
ar ko tu mani esi izraisījis dusmas un licis Israēlam grēkot.
21:23 Un arī par Izebeli Tas Kungs runāja, sacīdams: Suņi ēdīs Izebeli
pie Jezreēlas mūra.
21:24 Kas pilsētā nomirs no Ahaba, to suņi ēdīs; un viņam tas
mirst laukā, lai gaisa putni ēdīs.
21:25 Bet nebija tāda kā Ahabs, kas pārdeva sevi darbam
ļaunums Tā Kunga acīs, ko viņa sieva Izebele pamodināja.
21:26 Un viņš rīkojās ļoti pretīgi, sekodams elkiem, visās lietās
tāpat kā amorieši, kurus Tas Kungs izdzina viņu bērnu priekšā
Izraēla.
21:27 Un notika, kad Ahabs dzirdēja šos vārdus, viņš saplēsa savus
Apģērba drēbes un uzvilka maisu pār viņa miesu, gavēja un apgūlās
maisu, un gāja maigi.
21:28 Un Tā Kunga vārds nāca Tišbietim Elijam, sacīdams:
21:29 Vai tu redzi, kā Ahabs pazemojas manā priekšā? jo viņš pazemojas
Viņš pats sevi nostādīs manā priekšā, es nenesīšu ļaunumu viņa dienās, bet viņa dienās
Dēla dienās es nesīšu ļaunumu viņa namam.