1 Hronikas
21:1 Un sātans cēlās pret Israēlu un mudināja Dāvidu saskaitīt Izraēlu.
21:2 Un Dāvids sacīja Joābam un tautas priekšniekiem: Ejiet, saskaitiet!
Izraēls no Bēršebas līdz Danam; un atnes man to skaitu,
lai es to zinātu.
21:3 Un Joābs atbildēja: Tas Kungs dara savus ļaudis simtkārtīgi daudzus
jo vairāk, mans kungs, ķēniņ, vai tie visi nav manam kungam?
kalpi? kāpēc tad mans kungs to prasa? kāpēc viņš būs a
pārkāpuma iemesls Izraēlai?
21:4 Tomēr ķēniņa vārds guva virsroku pār Joābu. Tāpēc Joābs
aizgāja un izgāja pa visu Izraēlu un nonāca Jeruzālemē.
21:5 Un Joābs deva Dāvidam ļaužu skaitu. Un viss
tie no Israēla bija tūkstoš tūkstoši un simts tūkstoši vīru
izvilka zobenu, un Jūdā bija četri simti sešdesmit tūkstoši vīru
kas izvilka zobenu.
21:6 Bet Leviju un Benjamīnu viņš nepieskaitīja pie tiem, jo ķēniņa vārds bija
riebīgs Joābam.
21:7 Un Dievam tas nepatika; tāpēc viņš sita Israēlu.
21:8 Un Dāvids sacīja Dievam: Es esmu smagi grēkojis, jo esmu to darījis
bet tagad, es tevi lūdzu, atmet sava kalpa noziegumus; priekš
Esmu darījis ļoti muļķīgi.
21:9 Un Tas Kungs runāja uz Gadu, Dāvida gaišreģi, sacīdams:
21:10 Ej un saki Dāvidam, sacīdams: tā saka Tas Kungs: es tev piedāvāju trīs
lietas: izvēlies vienu no tām, lai es tev to darītu.
21:11 Tad Gads nāca pie Dāvida un sacīja viņam: Tā saka Tas Kungs: Izvēlies!
tu
21:12 Vai nu trīs gadu bads; vai trīs mēnešus, lai tie tiktu iznīcināti pirms jūsu
ienaidnieki, kamēr tavu ienaidnieku zobens tevi pārņem; vai arī
trīs dienas Tā Kunga zobens, mēris zemē, un
Tā Kunga eņģelis iznīcināja visus Israēla apgabalus.
Tāpēc tagad saki sev, kādu vārdu es viņam to atkārtošu
mani atsūtīja.
21:13 Un Dāvids sacīja Gadam: Es esmu lielā šausmā.
Tā Kunga roka; jo ļoti liela ir viņa žēlastība, bet neļaujiet man
nonākt cilvēka rokās.
21:14 Un Tas Kungs sūtīja mēri Israēlam, un Israēls krita
septiņdesmit tūkstoši vīru.
21:15 Un Dievs sūtīja eņģeli uz Jeruzalemi, lai to iznīcinātu, un kā viņš bija
Tas Kungs redzēja iznīcināšanu, nožēloja viņu no ļaunuma un sacīja
eņģelim, kas iznīcināja, Pietiek, turi tagad savu roku. Un
Tā Kunga eņģelis stāvēja pie jebusieša Ornana rijas.
21:16 Un Dāvids pacēla acis un redzēja Tā Kunga eņģeli stāvam
starp zemi un debesīm, ar izvilktu zobenu rokā
stiepās pāri Jeruzalemei. Tad Dāvids un Israēla vecākie, kas
bija ietērpti maisu drēbēs, krita uz sejas.
21:17 Un Dāvids sacīja Dievam: vai es neesmu tas, kas pavēlēju ļaudīm būt
numurēts? arī es esmu grēkojis un patiesi ļaunu darījis; bet kas attiecas uz
šīs aitas, ko viņas ir izdarījušas? Atlaid savu roku, mans Kungs!
Dievs, esi pie manis un mana tēva nama; bet ne uz tavu tautu, tas
viņus vajadzētu nomocīt.
21:18 Tad Tā Kunga eņģelis pavēlēja Gadam teikt Dāvidam, ka Dāvids
Viņam vajadzētu uzkāpt un uzcelt altāri Tam Kungam kuņģī
Ornans jebusietis.
21:19 Un Dāvids devās augšā pēc Gada vārda, ko viņš teica vārdā
KUNGS.
21:20 Un Ornans pagriezās atpakaļ un ieraudzīja eņģeli; un viņa četri dēli ar viņu paslēpās
paši. Tagad Ornans kuļa kviešus.
21:21 Kad Dāvids nonāca pie Ornanas, Ornans paskatījās, ieraudzīja Dāvidu un izgāja ārā
uz rijas un noliecās Dāvida priekšā ar seju pret viņu
zeme.
21:22 Tad Dāvids sacīja Ornanam: Dod man šīs rijas vietu!
lai es tanī varētu uzcelt altāri Tam Kungam
par pilnu cenu, lai mēris tiktu pasargāts no tautas.
21:23 Un Ornans sacīja Dāvidam: Ņem to sev un lai mans kungs ķēniņš to dara.
kas ir labs viņa acīs. Lūk, es tev dodu arī vēršus par sadedzināšanu
upurus un kuļinstrumentus malkai un kviešus
gaļas piedāvājums; Es atdodu visu.
21:24 Un ķēniņš Dāvids sacīja Ornanam: Nē! bet es tiešām to nopirkšu par pilnu
cena: jo es neņemšu Tam Kungam to, kas tavs, un nepiedāvāšu
dedzināmie upuri bez maksas.
21:25 Tad Dāvids deva Ornanam par šo vietu sešsimt seķeļu zelta
svars.
21:26 Un Dāvids tur uzcēla altāri Tam Kungam un upurēja sadedzinātu
upurus un pateicības upurus, un piesauca To Kungu; un viņš atbildēja
viņu no debesīm ar uguni uz dedzināmā upura altāra.
21:27 Un Tas Kungs pavēlēja eņģelim; un viņš atkal iebāza zobenu iekšā
tā apvalks.
21:28 Tajā laikā, kad Dāvids redzēja, ka Tas Kungs viņam bija atbildējis
jebusieša Ornana kultā, tad viņš tur upurēja.
21:29 Tā Kunga mājoklim, ko Mozus uzcēlis tuksnesī, un
dedzināmā upura altāris tajā laikā atradās augstā vietā
Gibeonā.
21:30 Bet Dāvids nevarēja iet tai priekšā, lai jautātu Dievam, jo viņš baidījās
Tā Kunga eņģeļa zobena dēļ.