1 Hronikas
13:1 Un Dāvids apspriedās ar tūkstošu un simtu virsniekiem, un
ar katru vadītāju.
13:2 Un Dāvids sacīja visai Israēla draudzei: Ja tas šķiet labi
jūs un lai tas būtu no Tā Kunga, mūsu Dieva, sūtīsim pie mums
brāļi visur, kas palikuši visā Israēla zemē un ar
tos arī priesteriem un levītiem, kas ir savās pilsētās un
priekšpilsētās, lai tie pulcētos pie mums:
13:3 Un atnesīsim pie mums sava Dieva šķirstu, jo mēs to nejautājām.
tas bija Saula dienās.
13:4 Un visa draudze sacīja, ka tā darīs, jo tā bija
tieši visu cilvēku acīs.
13:5 Tad Dāvids sapulcināja visu Israēlu no Ēģiptes Šihoras līdz pat
ieejot Hematā, lai atvestu Dieva šķirstu no Kirjatjearimas.
13:6 Un Dāvids un viss Israēls devās uz Baalu, tas ir, Kirjatjearimu,
kas piederēja Jūdai, lai no turienes celtu Dieva Tā Kunga šķirstu,
kas mīt starp ķerubiem, kuru vārds tiek nosaukts.
13:7 Un viņi iznesa Dieva šķirstu jaunos ratos no mājas
Abinadabs un Uza un Ahio veda ratus.
13:8 Un Dāvids un viss Israēls spēlēja Dieva priekšā ar visu savu spēku, un
ar dziedāšanu un arfām, un psalteriem, un tembriem,
un ar šķīvjiem, un ar taurēm.
13:9 Kad viņi nonāca pie Hidonas rijas, Uza izlika savu
roka, lai turētu šķirstu; jo vērši paklupa.
13:10 Un Tā Kunga dusmas iedegās pret Uzu, un viņš to sita,
jo viņš pielika savu roku pie šķirsta, un tur viņš nomira Dieva priekšā.
13:11 Un Dāvids bija neapmierināts, jo Tas Kungs bija ielauzis Uzu.
tāpēc šo vietu līdz pat šai dienai sauc par Perecucu.
13:12 Un Dāvids tajā dienā baidījās no Dieva, sacīdams: Kā lai es atnesu šķirstu?
Dieva mājvieta man?
13:13 Tāpēc Dāvids nenesa šķirstu pie sevis uz Dāvida pilsētu, bet gan
aiznesa to malā gatieša Obededoma namā.
13:14 Un Dieva šķirsts palika pie Obededoma ģimenes viņa namā
trīs mēneši. Un Tas Kungs svētīja Obededoma namu un visu to
viņam bija.